Seno latviešu tradīcijas un svētki bija saistīti ar dabas ritmiem un Saules atrašanos debesjumā. Rezultātā svētki, kas saistīti ar reliģioziem notikumiem, ieguva pagānisku noskaņu. Par vissvarīgākajiem svētkiem katrs latvietis uzskata vasaras saulgriežus – Līgo svētkus vai Jāņus, kas tiek atzīmēti 23. un 24. jūnijā. Šajās dienās mājas tiek greznotas ar ozola zariem, bērzu meijām un pļavu ziediem. Uz šo laiku visi no pilsētas dodas pie dabas, lai kopā ar draugiem jautri pavadītu visīsāko nakti gadā. Tiek dedzināti Jāņu ugunskuri, dziedātas īpašas Jāņu dziesmas, rīkotas dejas. Galdā tiek sniegts tradicionālais ķimeņu siers un alus.
Latvieši lepojas ar saviem Dziesmu un deju svētkiem, kas notiek vasarā reizi četros gados. Svētki tiek rīkoti kopš 1873. gada un katru reizi pulcē desmitiem tūkstošus košos tautas tērpos ģērbtus koristus un dejotājus no visiem Latvijas novadiem. Šie festivāli vieno nāciju, stiprinot garīgo pašapziņu. Līdz pat šai dienai tie nav zaudējuši savu nozīmi, saglabājot senās tautas dziesmas un deju tradīcijas. Svētki notiek Rīgā, Lielajā Mežaparka estrādē, bet cauri pilsētai dodas svētku gājiens, uz kuru palūkoties sabrauc visi pilsētas iedzīvotāji un viesi.
Svētku dienas
1.janvāris – Jaunais gads
Lielā Piektdiena, Pirmās un Otrās Lieldienas
1.maijs – Darba svētki
4.maijs – Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas diena
11.maijs – Mātes diena
30.maijs - Vasarsvētki
23. un 24.jūnijs – Līgo svētki un Jāņi
18.novembris – Latvijas Republikas proklamēšanas diena
25. un 26. decembris – Ziemassvētki
31. decembris – Vecgada diena